Partneri

Farids Karimi ir vides sociālo zinātņu doktora grādu ieguvis Helsinku Universitātē, Somijā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu enerģētikas un sabiedrības jomā Delftas Tehnoloģiju universitātē, Nīderlandē. Viņa pētījumu uzmanības lokā ir enerģētikas pārmaiņu, energoapgādes drošības un enerģētikas politikas sociālās zinātnes. Viņš ir strādājis tādās iestādēs kā Ālto Universitāte, Helsinku Universitāte un Eiropas Patentu birojs. Pašlaik Karimi koordinē projektu DeCrises, kura mērķis ir risināt pārvaldības problēmas ES divkāršā pārejā uz digitālo un zaļo transformāciju.

Petteri Karjalainens strādā par projektu vadītāju JYU Universitātes pakalpojumu nodaļā, pievēršoties finanšu un ēku pakalpojumiem. Viņa pienākumos ietilpst uzraudzīt projektu finanšu administrēšanu visā to dzīves ciklā, nodrošinot efektīvu pārvaldību un atbilstību iestādes standartiem.

Ritva Vallinkoski strādā par projektu kontrolieri JYU Universitātes pakalpojumu nodaļā. Viņa ir atbildīga par projektu finansiālo aspektu pārvaldību, tostarp budžeta plānošanu, pārskatu sniegšanu un finanšu noteikumu ievērošanas nodrošināšanu visā projekta īstenošanas laikā.

Tapio Litmanens ir JYU socioloģijas profesors un ieņem Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes prodekāna amatu, kas atbild par pētniecību un inovācijām. Viņa pētniecības interešu lokā ir vides socioloģija, riska pētījumi, zinātnes un tehnoloģiju studijas un pilsoniskās sabiedrības pētījumi, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas un kodolenerģijas politikai. Viņš vada STEER (Science, Technology, Energy, and Environment Research) grupu un ir iesaistīts vairākos Somijas akadēmijas un ES finansētos pētniecības projektos.

Giga Mukutadze ir Jyväskylä Universitātes Sociālo zinātņu un filozofijas katedras doktorantūras pētniece. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Eiropas politikā un valsts pārvaldē Lēvenes KU (Beļģija), kā arī maģistra grādu konfliktu un demokrātijas studijās Masarika universitātē (Čehija).Viņa darbs ir ieguldījums projektā DeCrises, kurā tiek pētītas sociālās inovācijas un pārvaldības sistēmas, lai veicinātu taisnīgu dvīņu pāreju ES.

Md Mashiur Rahman ir Jyväskylä Universitātes Sociālo zinātņu un filozofijas nodaļas doktorants. Viņš ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu valsts pārvaldē Čitagongas Universitātē (Bangladeša), maģistra grādu vadībā un organizācijā Malmes Universitātē (Zviedrija) un maģistra grādu administratīvajās zinātnēs vadībā pārmaiņu jomā: Tamperes Universitātē (Somija) ieguva maģistra grādu Vadībā un vadībā ilgtspējīgām pārmaiņām. Viņa pētījumi pēta daudzlīmeņu pārvaldības (MLG) sarežģītību Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot koordinācijas problēmām starp ES, valstu un vietējiem līmeņiem klimata un digitālo pārmaiņu kontekstā.

Ehsan Marzban is a Postdoctoral Researcher in the Department of Social Sciences and Philosophy at the University of Jyväskylä. He has a PhD in Futures Studies from the University of Tehran. His research focuses on energy governance, scenario development, and the social science of energy transitions. His work contributes to developing policy syntheses and future pathways for an effective twin transition across the EU.

Vineta Kleinberga ir RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un doktora grāda kandidāte. Viņa vada projektu "Krustpunkti: Politics, Narratives, Perceptions" pētniecības grupu, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta mijiedarbībai starp politikas veidošanu, stratēģisko komunikāciju un sabiedrības uztveri. Viņas jaunākie pētījumi pievēršas klimata un enerģētikas politikai, klimata naratīviem un to uztverei , kā arī zaļās pārejas ietekmei uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Viņa ir iesaistījusies pētījumos par dezinformācijas naratīvu atklāšanu sociālajos medijos , kāarī nformācijas apspiešanu autoritāros režīmos. Viņa ir piedalījusies daudzās starptautiskās konferencēs un publicējusi zinātniskus rakstus indeksētos žurnālos. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē.

Dr. Dina Bite ir vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore. Viņas pašreizējie pētniecības projekti ir vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu veselības aprūpes nozarē, enerģētiskās nabadzības sociālajām dimensijām un dažādām citām tēmām medicīnas socioloģijas jomā.

Inguna Potetinova ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un sociālās antropoloģijas doktorante. Viņas akadēmiskās intereses ir saistīta ar sociālo atstumtību, strukturālo vardarbību un noturību. Papildus pētniecībai viņai ir plaša pieredze komunikācijā, tostarp vairākus gadus strādājot zinātnes komunikācijā. Pašlaik viņa ir iesaistīta pētniecības projektā, kurā pēta noturības fenomenu.

Lelde Klaipa ir administratore Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centrā, sniedzot administratīvo palīdzību pētniekiem un nodrošinot organizatorisko kapacitāti akadēmisko un zinātnes popularizēšanas pasākumu organizēšanā. Viņa ir iesaistījusies arī citos projektos, sniedzot plašu administratīvo, komunikācijas un organizatorisko atbalstu.

Sandis Kārkliņš ir RSU projektu administratīvais koordinators, kas pārvalda ES finansēto projektu administratīvos aspektus. Viņš ir bijis iesaistīts tādos projektos kā HIVE, nodrošinot efektīvu koordināciju un atbilstību projekta prasībām.

Matúš Mišík ir asociētais profesors Bratislavas Komeniusa Universitātes Politikas zinātnes katedrā. Viņa pētniecības interešu lokā ir mazās valstis un energoapgādes drošība ES. Viņš ir grāmatas External Energy Security in the European Union (Routledge, 2019) autors, grāmatas Energy Transitions in Central and Eastern Europe (Cambridge University Press, 2024) līdzautors un publicējis rakstus tādos žurnālos kā Nature Energy, Energy, Energy Policy un Geopolitics.

Dr. Veronika Oravcova strādā par pētnieci Komeniusa Universitātes Politikas zinātnes katedrā un par pētnieci Slovākijas Ārpolitikas asociācijā. Viņas pētniecības interešu centrā ir enerģētikas pāreja un energoapgādes drošība Centrāleiropā un Austrumeiropā. Viņa ir līdzredaktore darbiem par reģiona enerģētikas pāreju un vairāku rakstu par Slovākijas enerģētikas politiku autore.

Dr. Juraj Halas ir Komeniusa Universitātes Loģikas un zinātņu metodoloģijas katedras docents. Viņa akadēmiskā darbība ir vērsta uz sociālo zinātņu filozofiju, kritisko teoriju un ekonomikas filozofiju, īpašu uzmanību pievēršot Marksa politekonomijas kritikai un marksisma vēsturei.

Michaela Hrabušajova (Michaela Hrabušajová) ir Bratislavas Komeniusa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras studente. Viņas pētījums ir veltīts ES un ASV attiecībām. Viņa stažējās Slovākijas vēstniecībā Vašingtonā un Slovākijas Republikas Ārlietu ministrijā.

Dr. Matti Kojo ir LUT Universitātes asociētais profesors, kurš specializējas kodolenerģētikas un kodolatkritumu inženierijasjomā. Viņa pētījumi ir vērsti uz kodolenerģētikas un kodolatkritumu politiku, enerģētikas pāreju, sabiedrības līdzdalību, pieņemamību, sociālo darbības licenci, kompensācijām un elektrisko transportlīdzekļu politiku. Viņš ir piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar mazajiem moduļu reaktoriem un kodolatkritumu apsaimniekošanu.

Dr. Edemilsons Parana (Edemilson Paraná) vada LUT Universitātes Ekonomikas, tehnoloģiju un sabiedrības pētniecības grupu (GETS). Viņa pētniecības interešu lokā ir digitālā ekonomika, finanses un tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un sabiedrība, kā arī zaļās un digitālās pārejas politiskā ekonomija. Viņš ir bijis zinātniskais stipendiāts Brazīlijas Nacionālajā zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības padomē (CNPq) un Groningenas Universitātes Rūdolfa Agrikolas ilgtspējīgas attīstības skolā.

Pauls Arteaga ir LUT Universitātes jaunākais pētnieks, kurš strādā tehnoloģiju, pārvaldības un politekonomijas krustpunktā. Viņa pētījumos tiek pētīta enerģētikas sistēmu digitalizācija, īpašu uzmanību pievēršot datu pārvaldībai ES Zaļā darījuma un Digitālās stratēģijas ietvaros.

Mariana Galvão Lyra holds a PhD in Environmental Policy from the University of Eastern Finland and studies the societal dimensions of sustainability transitions. Her research examines participation, justice, and social acceptance in the development and governance of emerging technologies, particularly in the energy sector. She has published in journals including Environmental Sociology, The Extractive Industries and Society, and Territory, Politics and Governance.

Hilde G. Korneliussena ir WNRI Tehnoloģiju un sabiedrības grupas pētniece un pētniecības vadītāja. Viņai ir doktora grāds humānisma informātikā (2003). Viņas pētījumu uzmanības lokā ir IKT un dzimums, daudzveidība un iekļaušana tādās jomās kā izglītība, darba dzīve, brīvais laiks un ģimene. Viņai ir plaša pētnieces, pasniedzējas un zināšanu komunikatores pieredze Bergenas Universitātē (1998-2016) un WNRI kopš 2013. gada. Hilde vada WNRI pētniecības grupu "Dzimums, daudzveidība un tehnoloģijas" un ir publicējusi darbus par sieviešu līdzdalību IT un mākslīgā intelekta jomā, tostarp grāmatu "Dzimumu un informācijas tehnoloģiju rekonstrukcijas - sievietes, kas pašas nodarbojas ar IT".

Cheshta Arora ir pētniece, rakstniece un etnogrāfe, kas specializējas sociotehnisko sistēmu jomā. Viņa ir sociālo zinātņu doktora grāda ieguvēja Nacionālajā progresīvo studiju institūtā/Manipalas Augstākās izglītības akadēmijā Indijā. Viņas pētniecības interešu lokā ir kritiskie jauno mediju pētījumi, sociālā pieeja mašīnmācībai un mākslīgajam intelektam, satura moderēšana, blokķēdes, mediju studijas, zinātnes un tehnoloģiju studijas, pilsētvides studijas, darbs, feminisma teorija un 20. gs. franču filozofija. Cheshta pašlaik vada projektus, kas vērsti uz vietējo ekspertu un lomu modeļu iesaistīšanu, lai piesaistītu meitenes tehnoloģiju izglītībai un nodrošinātu ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo transformāciju.

Dr. Hoakins Z Hopps specializējas atbildīgas sociālās inovācijas jomā un pievēršas ilgtspējīgai attīstībai sabiedrības sistēmās. Viņš ir ieguvis inženiera grādu sociālekonomiskajā attīstībā un vides studijās Zamorano universitātē un Teksasas A&M universitātē. Hoakins ir ieguvis arī maģistra grādu vides drošībā Apvienoto Nāciju Miera universitātē (2011) un maģistra grādu sabiedrībā, zinātnē un tehnoloģijās Oslo Universitātē (2019). Viņa doktorantūras pētījumā (2023), ko atbalstīja Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāte (HVL), tika pētītas globālās inovāciju sistēmas, un tajā tika iekļautas pētniecības vizītes Lundas Universitātē Zviedrijā un Pontificia Universidad Católica Čīlē.

Kjersti Røysum Petty ir WNRI projektu finanšu kontroliere. Viņa ir atbildīga par projektu finanšu aspektu, piemēram, budžeta plānošanas, pārskatu sniegšanas un atbilstības , pārraudzību un pārvaldību.

Dr. Ādams Cenians ir IMP PAN asociētais profesors un vada Ekoenerģētikas un apļveida enerģijas ierīču laboratoriju. Viņa pētījumu uzmanības lokā ir atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde un plazmas pielietojums energosistēmās. Viņš ir koordinējis vairākus valsts un starptautiskus projektus ilgtspējīgas enerģijas jomā un ir Eiropas patenta īpašnieks sistēmai, kas uzlabo dīzeļdzinēju aizdedzes precizitāti, izmantojot Langmuira zondes.

Ewa Domke ir IMP PAN direktora pārstāve starptautiskās sadarbības un projektu pakalpojumu jautājumos. Viņa vada ES finansētus projektus, tostarp SERENE un SUSTENANCE, un ir pārstāvējusi IMP PAN starptautiskos pasākumos, piemēram, #bridgeEU Ģenerālajā asamblejā. Viņas pieredze ir saistīta ar starptautisko sadarbību, projektu vadību un zinātnisko komunikāciju, veicinot IMP PAN lomu Polijas enerģētikas pārejas procesā.

Dr. Gabriela Rembarz ir arhitekte un pilsētplānotāja, kas specializējas ilgtspējīgas pilsētu attīstības, telpiskās plānošanas un revitalizācijas stratēģijās. Šķidrumu plūsmas mašīnu institūtā (IMP PAN) viņa strādā par vecāko speciālisti Gaisa un ūdens attīrīšanas nodaļā. Vienlaikus viņa ieņem docentes amatu Gdaņskas Tehnoloģiju universitātes Arhitektūras fakultātē, kur viņa pievēršas pilsētu reģenerācijai, viedo pilsētu koncepcijām un līdzdalības plānošanai. Viņas pētījumi ietver inovatīvas pieejas pilsētu revitalizācijai, piemēram, "dzīvošanas laboratoriju" (Living Labs) īstenošanu, un viņa ir piedalījusies tādos projektos kā LowTEMP 2.0, kurā pētīti zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes risinājumi.

Dr. Aistė Balžekienė ir KTU Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesore. Viņa vada pētniecības grupu "Pilsoniskā sabiedrība un ilgtspējīga attīstība". Viņas pētnieciskās intereses aptver riska un vides socioloģiju, tehnoloģiju sociālo ietekmi, klimata pārmaiņu sociālo uztveri un sociālo zinātņu metodoloģiju. Viņa ir piedalījusies dažādās metodoloģiskās apmācībās, tostarp par aprakstošo kvantitatīvo datu analīzi.

Jonė Vitkauskaitė-Ramanauskienė ir KTU Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes pētniece. Viņas darbs ir vērsts uz ilgtspējīgu mobilitāti, kopienu noturību un vides uzvedības izmaiņām, bieži izmantojot starpdisciplināras un līdzdalības pieejas. Viņa ir piedalījusies vairākos nacionāla un starptautiska mēroga projektos, tostarp pētījumos par gatavību dažādu veidu krīzēm.

Natālija Beldyga ir KTU Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes jaunākā projektu pētniece, kur viņa arī darbojas Pilsoniskās sabiedrības un ilgtspējības pētniecības grupā.
Viņas pētniecības interešu lokā ir pilsoniskā sagatavotība, kopienas noturība, riska uztvere, nenoteiktība un reakcija uz krīzēm. Viņa ir iesaistīta projektos, kuros tiek pētīti faktori, kas ietekmē kopienas noturību, reaģējot uz krīzēm un nenoteiktību.

Audrone Telešienė ir socioloģijas un komunikācijas zinātnes profesore un Kauņas Tehnoloģiju universitātes Datu analīzes un arhivēšanas centra vadītāja. Viņas starpdisciplinārie pētījumi koncentrējas uz klimata pārmaiņu sociālajām dimensijām, vides attieksmi un uzvedību, riska uztveri un komunikāciju, atvērto zinātni un ilgtspējīgu attīstību. Viņa sadarbojas ar Lietuvas atvērto pētniecības datu infrastruktūru LiDA (CESSDA-ERIC pakalpojumu sniedzējs). Viņa ir viena no Uzvedības, sociālo un kultūras jautājumu darba grupas vadītājām un UNEP 7. globālās vides perspektīvas galvenā autore.

Asta Jurgute pārstāv Kauņas Tehnoloģiju universitāti Lietuvā, kur viņa studē doktorantūrā par sociālās inovācijas ekosistēmām Eiropas Savienībā un lasa lekcijas par publisko pārvaldību un pilsonisko sabiedrību. Pēdējo trīs gadu laikā viņai ir bijusi privilēģija Eiropas Komisijas vārdā vadīt Eiropas Sociālās inovācijas kompetences centra izveidi un attīstību saskaņā ar iniciatīvu "Sociālā inovācija+". Turklāt viņa ir vadījusi arī Sociālās inovācijas valsts kompetences centra izveidi Lietuvā.

Dr. Stefans Ēverts (Stefan Ewert) ir Greifsvaldes Universitātes politologs, kurš specializējas lauku ilgtspējas un lauksaimniecības politikas jautājumos. Viņš ir saistīts ar pētniecības grupu "Domāt par laukiem!", kas pievēršas lauku attīstības politikai Vācijas federālajās zemēs. Viņa pētniecības interešu lokā ir lauksaimniecības politika, kūdrāju aizsardzība, izglītības politika un reģionālā politika Baltijas jūras reģionā. Dr. Ewert ir arī Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārā pētniecības centra (IFZO) biedrs.

Diāna Lode Greifsvaldes Universitātē ir atbildīga par ES finansēto pētniecības projektu vadību, ieskaitot projektus, kas tiek īstenoti programmas "Apvārsnis Eiropa" un Marijas Sklodovskas-Kirī programmas ietvaros. Viņa pārrauga ārēji finansētu projektu finansiālos un administratīvos aspektus, nodrošinot atbilstību finansēšanas noteikumiem un universitātes politikai .

Dr. Aleksandra Korčeva ir izdevniecības Pensoft Publishers zinātnes komunikācijas speciāliste un agrīnās karjeras pētniece, kas specializējas vides un institucionālajā ekonomikā. Viņa arī studē doktorantūrā Sofijas Universitātē "St. Kliment Ohridski". Viņas akadēmiskajā darbā tiek pētīta digitālo tehnoloģiju ietekme uz vides pārvaldību. Uzņēmumā Pensoft viņa vada ES finansēto projektu, piemēram, BioAgora un SHOWCASE, komunikācijas pasākumus, pievēršot uzmanību zinātnes un politikas saskarnei, atvērtai zinātnei un FAIR datu principiem. Viņa ir pārstāvējusi Pensoft starptautiskos pasākumos, tostarp COP29 un Pasaules bioloģiskās daudzveidības forumā.

Beatris Ivanova ir Pensoft Publishers jaunākā speciāliste zinātnes komunikācijā. Viņai ir pieredze uzņēmējdarbībā un ģeogrāfijā, un pašlaik viņa turpina studijas biotehnoloģijā Sofijas Universitātē. Pensoft viņa piedalās tādos Horizon ES finansētos projektos kā CO-OP4CBD, kas koncentrējas uz bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām, uzsverot politikas pārveidi un zinātnes un politikas saskarnes uzlabošanu.

Farids Karimi ir vides sociālo zinātņu doktora grādu ieguvis Helsinku Universitātē, Somijā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu enerģētikas un sabiedrības jomā Delftas Tehnoloģiju universitātē, Nīderlandē. Viņa pētījumu uzmanības lokā ir enerģētikas pārmaiņu, energoapgādes drošības un enerģētikas politikas sociālās zinātnes. Viņš ir strādājis tādās iestādēs kā Ālto Universitāte, Helsinku Universitāte un Eiropas Patentu birojs. Pašlaik Karimi koordinē projektu DeCrises, kura mērķis ir risināt pārvaldības problēmas ES divkāršā pārejā uz digitālo un zaļo transformāciju.

Petteri Karjalainens strādā par projektu vadītāju JYU Universitātes pakalpojumu nodaļā, pievēršoties finanšu un ēku pakalpojumiem. Viņa pienākumos ietilpst uzraudzīt projektu finanšu administrēšanu visā to dzīves ciklā, nodrošinot efektīvu pārvaldību un atbilstību iestādes standartiem.

Ritva Vallinkoski strādā par projektu kontrolieri JYU Universitātes pakalpojumu nodaļā. Viņa ir atbildīga par projektu finansiālo aspektu pārvaldību, tostarp budžeta plānošanu, pārskatu sniegšanu un finanšu noteikumu ievērošanas nodrošināšanu visā projekta īstenošanas laikā.

Tapio Litmanens ir JYU socioloģijas profesors un ieņem Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes prodekāna amatu, kas atbild par pētniecību un inovācijām. Viņa pētniecības interešu lokā ir vides socioloģija, riska pētījumi, zinātnes un tehnoloģiju studijas un pilsoniskās sabiedrības pētījumi, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas un kodolenerģijas politikai. Viņš vada STEER (Science, Technology, Energy, and Environment Research) grupu un ir iesaistīts vairākos Somijas akadēmijas un ES finansētos pētniecības projektos.

Giga Mukutadze ir Jyväskylä Universitātes Sociālo zinātņu un filozofijas katedras doktorantūras pētniece. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Eiropas politikā un valsts pārvaldē Lēvenes KU (Beļģija), kā arī maģistra grādu konfliktu un demokrātijas studijās Masarika universitātē (Čehija).Viņa darbs ir ieguldījums projektā DeCrises, kurā tiek pētītas sociālās inovācijas un pārvaldības sistēmas, lai veicinātu taisnīgu dvīņu pāreju ES.

Md Mashiur Rahman ir Jyväskylä Universitātes Sociālo zinātņu un filozofijas nodaļas doktorants. Viņš ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu valsts pārvaldē Čitagongas Universitātē (Bangladeša), maģistra grādu vadībā un organizācijā Malmes Universitātē (Zviedrija) un maģistra grādu administratīvajās zinātnēs vadībā pārmaiņu jomā: Tamperes Universitātē (Somija) ieguva maģistra grādu Vadībā un vadībā ilgtspējīgām pārmaiņām. Viņa pētījumi pēta daudzlīmeņu pārvaldības (MLG) sarežģītību Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot koordinācijas problēmām starp ES, valstu un vietējiem līmeņiem klimata un digitālo pārmaiņu kontekstā.

Ehsan Marzban is a Postdoctoral Researcher in the Department of Social Sciences and Philosophy at the University of Jyväskylä. He has a PhD in Futures Studies from the University of Tehran. His research focuses on energy governance, scenario development, and the social science of energy transitions. His work contributes to developing policy syntheses and future pathways for an effective twin transition across the EU.

Vineta Kleinberga ir RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un doktora grāda kandidāte. Viņa vada projektu "Krustpunkti: Politics, Narratives, Perceptions" pētniecības grupu, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta mijiedarbībai starp politikas veidošanu, stratēģisko komunikāciju un sabiedrības uztveri. Viņas jaunākie pētījumi pievēršas klimata un enerģētikas politikai, klimata naratīviem un to uztverei , kā arī zaļās pārejas ietekmei uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Viņa ir iesaistījusies pētījumos par dezinformācijas naratīvu atklāšanu sociālajos medijos , kāarī nformācijas apspiešanu autoritāros režīmos. Viņa ir piedalījusies daudzās starptautiskās konferencēs un publicējusi zinātniskus rakstus indeksētos žurnālos. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē.

Dr. Dina Bite ir vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore. Viņas pašreizējie pētniecības projekti ir vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu veselības aprūpes nozarē, enerģētiskās nabadzības sociālajām dimensijām un dažādām citām tēmām medicīnas socioloģijas jomā.

Inguna Potetinova ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un sociālās antropoloģijas doktorante. Viņas akadēmiskās intereses ir saistīta ar sociālo atstumtību, strukturālo vardarbību un noturību. Papildus pētniecībai viņai ir plaša pieredze komunikācijā, tostarp vairākus gadus strādājot zinātnes komunikācijā. Pašlaik viņa ir iesaistīta pētniecības projektā, kurā pēta noturības fenomenu.

Lelde Klaipa ir administratore Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centrā, sniedzot administratīvo palīdzību pētniekiem un nodrošinot organizatorisko kapacitāti akadēmisko un zinātnes popularizēšanas pasākumu organizēšanā. Viņa ir iesaistījusies arī citos projektos, sniedzot plašu administratīvo, komunikācijas un organizatorisko atbalstu.

Sandis Kārkliņš ir RSU projektu administratīvais koordinators, kas pārvalda ES finansēto projektu administratīvos aspektus. Viņš ir bijis iesaistīts tādos projektos kā HIVE, nodrošinot efektīvu koordināciju un atbilstību projekta prasībām.

Matúš Mišík ir asociētais profesors Bratislavas Komeniusa Universitātes Politikas zinātnes katedrā. Viņa pētniecības interešu lokā ir mazās valstis un energoapgādes drošība ES. Viņš ir grāmatas External Energy Security in the European Union (Routledge, 2019) autors, grāmatas Energy Transitions in Central and Eastern Europe (Cambridge University Press, 2024) līdzautors un publicējis rakstus tādos žurnālos kā Nature Energy, Energy, Energy Policy un Geopolitics.

Dr. Veronika Oravcova strādā par pētnieci Komeniusa Universitātes Politikas zinātnes katedrā un par pētnieci Slovākijas Ārpolitikas asociācijā. Viņas pētniecības interešu centrā ir enerģētikas pāreja un energoapgādes drošība Centrāleiropā un Austrumeiropā. Viņa ir līdzredaktore darbiem par reģiona enerģētikas pāreju un vairāku rakstu par Slovākijas enerģētikas politiku autore.

Dr. Juraj Halas ir Komeniusa Universitātes Loģikas un zinātņu metodoloģijas katedras docents. Viņa akadēmiskā darbība ir vērsta uz sociālo zinātņu filozofiju, kritisko teoriju un ekonomikas filozofiju, īpašu uzmanību pievēršot Marksa politekonomijas kritikai un marksisma vēsturei.

Michaela Hrabušajova (Michaela Hrabušajová) ir Bratislavas Komeniusa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras studente. Viņas pētījums ir veltīts ES un ASV attiecībām. Viņa stažējās Slovākijas vēstniecībā Vašingtonā un Slovākijas Republikas Ārlietu ministrijā.

Dr. Matti Kojo ir LUT Universitātes asociētais profesors, kurš specializējas kodolenerģētikas un kodolatkritumu inženierijasjomā. Viņa pētījumi ir vērsti uz kodolenerģētikas un kodolatkritumu politiku, enerģētikas pāreju, sabiedrības līdzdalību, pieņemamību, sociālo darbības licenci, kompensācijām un elektrisko transportlīdzekļu politiku. Viņš ir piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar mazajiem moduļu reaktoriem un kodolatkritumu apsaimniekošanu.

Dr. Edemilsons Parana (Edemilson Paraná) vada LUT Universitātes Ekonomikas, tehnoloģiju un sabiedrības pētniecības grupu (GETS). Viņa pētniecības interešu lokā ir digitālā ekonomika, finanses un tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un sabiedrība, kā arī zaļās un digitālās pārejas politiskā ekonomija. Viņš ir bijis zinātniskais stipendiāts Brazīlijas Nacionālajā zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības padomē (CNPq) un Groningenas Universitātes Rūdolfa Agrikolas ilgtspējīgas attīstības skolā.

Pauls Arteaga ir LUT Universitātes jaunākais pētnieks, kurš strādā tehnoloģiju, pārvaldības un politekonomijas krustpunktā. Viņa pētījumos tiek pētīta enerģētikas sistēmu digitalizācija, īpašu uzmanību pievēršot datu pārvaldībai ES Zaļā darījuma un Digitālās stratēģijas ietvaros.

Mariana Galvão Lyra holds a PhD in Environmental Policy from the University of Eastern Finland and studies the societal dimensions of sustainability transitions. Her research examines participation, justice, and social acceptance in the development and governance of emerging technologies, particularly in the energy sector. She has published in journals including Environmental Sociology, The Extractive Industries and Society, and Territory, Politics and Governance.

Hilde G. Korneliussena ir WNRI Tehnoloģiju un sabiedrības grupas pētniece un pētniecības vadītāja. Viņai ir doktora grāds humānisma informātikā (2003). Viņas pētījumu uzmanības lokā ir IKT un dzimums, daudzveidība un iekļaušana tādās jomās kā izglītība, darba dzīve, brīvais laiks un ģimene. Viņai ir plaša pētnieces, pasniedzējas un zināšanu komunikatores pieredze Bergenas Universitātē (1998-2016) un WNRI kopš 2013. gada. Hilde vada WNRI pētniecības grupu "Dzimums, daudzveidība un tehnoloģijas" un ir publicējusi darbus par sieviešu līdzdalību IT un mākslīgā intelekta jomā, tostarp grāmatu "Dzimumu un informācijas tehnoloģiju rekonstrukcijas - sievietes, kas pašas nodarbojas ar IT".

Cheshta Arora ir pētniece, rakstniece un etnogrāfe, kas specializējas sociotehnisko sistēmu jomā. Viņa ir sociālo zinātņu doktora grāda ieguvēja Nacionālajā progresīvo studiju institūtā/Manipalas Augstākās izglītības akadēmijā Indijā. Viņas pētniecības interešu lokā ir kritiskie jauno mediju pētījumi, sociālā pieeja mašīnmācībai un mākslīgajam intelektam, satura moderēšana, blokķēdes, mediju studijas, zinātnes un tehnoloģiju studijas, pilsētvides studijas, darbs, feminisma teorija un 20. gs. franču filozofija. Cheshta pašlaik vada projektus, kas vērsti uz vietējo ekspertu un lomu modeļu iesaistīšanu, lai piesaistītu meitenes tehnoloģiju izglītībai un nodrošinātu ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo transformāciju.

Dr. Hoakins Z Hopps specializējas atbildīgas sociālās inovācijas jomā un pievēršas ilgtspējīgai attīstībai sabiedrības sistēmās. Viņš ir ieguvis inženiera grādu sociālekonomiskajā attīstībā un vides studijās Zamorano universitātē un Teksasas A&M universitātē. Hoakins ir ieguvis arī maģistra grādu vides drošībā Apvienoto Nāciju Miera universitātē (2011) un maģistra grādu sabiedrībā, zinātnē un tehnoloģijās Oslo Universitātē (2019). Viņa doktorantūras pētījumā (2023), ko atbalstīja Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāte (HVL), tika pētītas globālās inovāciju sistēmas, un tajā tika iekļautas pētniecības vizītes Lundas Universitātē Zviedrijā un Pontificia Universidad Católica Čīlē.

Kjersti Røysum Petty ir WNRI projektu finanšu kontroliere. Viņa ir atbildīga par projektu finanšu aspektu, piemēram, budžeta plānošanas, pārskatu sniegšanas un atbilstības , pārraudzību un pārvaldību.

Dr. Ādams Cenians ir IMP PAN asociētais profesors un vada Ekoenerģētikas un apļveida enerģijas ierīču laboratoriju. Viņa pētījumu uzmanības lokā ir atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde un plazmas pielietojums energosistēmās. Viņš ir koordinējis vairākus valsts un starptautiskus projektus ilgtspējīgas enerģijas jomā un ir Eiropas patenta īpašnieks sistēmai, kas uzlabo dīzeļdzinēju aizdedzes precizitāti, izmantojot Langmuira zondes.

Ewa Domke ir IMP PAN direktora pārstāve starptautiskās sadarbības un projektu pakalpojumu jautājumos. Viņa vada ES finansētus projektus, tostarp SERENE un SUSTENANCE, un ir pārstāvējusi IMP PAN starptautiskos pasākumos, piemēram, #bridgeEU Ģenerālajā asamblejā. Viņas pieredze ir saistīta ar starptautisko sadarbību, projektu vadību un zinātnisko komunikāciju, veicinot IMP PAN lomu Polijas enerģētikas pārejas procesā.

Dr. Gabriela Rembarz ir arhitekte un pilsētplānotāja, kas specializējas ilgtspējīgas pilsētu attīstības, telpiskās plānošanas un revitalizācijas stratēģijās. Šķidrumu plūsmas mašīnu institūtā (IMP PAN) viņa strādā par vecāko speciālisti Gaisa un ūdens attīrīšanas nodaļā. Vienlaikus viņa ieņem docentes amatu Gdaņskas Tehnoloģiju universitātes Arhitektūras fakultātē, kur viņa pievēršas pilsētu reģenerācijai, viedo pilsētu koncepcijām un līdzdalības plānošanai. Viņas pētījumi ietver inovatīvas pieejas pilsētu revitalizācijai, piemēram, "dzīvošanas laboratoriju" (Living Labs) īstenošanu, un viņa ir piedalījusies tādos projektos kā LowTEMP 2.0, kurā pētīti zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes risinājumi.

Dr. Aistė Balžekienė ir KTU Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesore. Viņa vada pētniecības grupu "Pilsoniskā sabiedrība un ilgtspējīga attīstība". Viņas pētnieciskās intereses aptver riska un vides socioloģiju, tehnoloģiju sociālo ietekmi, klimata pārmaiņu sociālo uztveri un sociālo zinātņu metodoloģiju. Viņa ir piedalījusies dažādās metodoloģiskās apmācībās, tostarp par aprakstošo kvantitatīvo datu analīzi.

Jonė Vitkauskaitė-Ramanauskienė ir KTU Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes pētniece. Viņas darbs ir vērsts uz ilgtspējīgu mobilitāti, kopienu noturību un vides uzvedības izmaiņām, bieži izmantojot starpdisciplināras un līdzdalības pieejas. Viņa ir piedalījusies vairākos nacionāla un starptautiska mēroga projektos, tostarp pētījumos par gatavību dažādu veidu krīzēm.

Natālija Beldyga ir KTU Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes jaunākā projektu pētniece, kur viņa arī darbojas Pilsoniskās sabiedrības un ilgtspējības pētniecības grupā.
Viņas pētniecības interešu lokā ir pilsoniskā sagatavotība, kopienas noturība, riska uztvere, nenoteiktība un reakcija uz krīzēm. Viņa ir iesaistīta projektos, kuros tiek pētīti faktori, kas ietekmē kopienas noturību, reaģējot uz krīzēm un nenoteiktību.

Audrone Telešienė ir socioloģijas un komunikācijas zinātnes profesore un Kauņas Tehnoloģiju universitātes Datu analīzes un arhivēšanas centra vadītāja. Viņas starpdisciplinārie pētījumi koncentrējas uz klimata pārmaiņu sociālajām dimensijām, vides attieksmi un uzvedību, riska uztveri un komunikāciju, atvērto zinātni un ilgtspējīgu attīstību. Viņa sadarbojas ar Lietuvas atvērto pētniecības datu infrastruktūru LiDA (CESSDA-ERIC pakalpojumu sniedzējs). Viņa ir viena no Uzvedības, sociālo un kultūras jautājumu darba grupas vadītājām un UNEP 7. globālās vides perspektīvas galvenā autore.

Asta Jurgute pārstāv Kauņas Tehnoloģiju universitāti Lietuvā, kur viņa studē doktorantūrā par sociālās inovācijas ekosistēmām Eiropas Savienībā un lasa lekcijas par publisko pārvaldību un pilsonisko sabiedrību. Pēdējo trīs gadu laikā viņai ir bijusi privilēģija Eiropas Komisijas vārdā vadīt Eiropas Sociālās inovācijas kompetences centra izveidi un attīstību saskaņā ar iniciatīvu "Sociālā inovācija+". Turklāt viņa ir vadījusi arī Sociālās inovācijas valsts kompetences centra izveidi Lietuvā.

Dr. Stefans Ēverts (Stefan Ewert) ir Greifsvaldes Universitātes politologs, kurš specializējas lauku ilgtspējas un lauksaimniecības politikas jautājumos. Viņš ir saistīts ar pētniecības grupu "Domāt par laukiem!", kas pievēršas lauku attīstības politikai Vācijas federālajās zemēs. Viņa pētniecības interešu lokā ir lauksaimniecības politika, kūdrāju aizsardzība, izglītības politika un reģionālā politika Baltijas jūras reģionā. Dr. Ewert ir arī Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārā pētniecības centra (IFZO) biedrs.

Diāna Lode Greifsvaldes Universitātē ir atbildīga par ES finansēto pētniecības projektu vadību, ieskaitot projektus, kas tiek īstenoti programmas "Apvārsnis Eiropa" un Marijas Sklodovskas-Kirī programmas ietvaros. Viņa pārrauga ārēji finansētu projektu finansiālos un administratīvos aspektus, nodrošinot atbilstību finansēšanas noteikumiem un universitātes politikai .

Dr. Aleksandra Korčeva ir izdevniecības Pensoft Publishers zinātnes komunikācijas speciāliste un agrīnās karjeras pētniece, kas specializējas vides un institucionālajā ekonomikā. Viņa arī studē doktorantūrā Sofijas Universitātē "St. Kliment Ohridski". Viņas akadēmiskajā darbā tiek pētīta digitālo tehnoloģiju ietekme uz vides pārvaldību. Uzņēmumā Pensoft viņa vada ES finansēto projektu, piemēram, BioAgora un SHOWCASE, komunikācijas pasākumus, pievēršot uzmanību zinātnes un politikas saskarnei, atvērtai zinātnei un FAIR datu principiem. Viņa ir pārstāvējusi Pensoft starptautiskos pasākumos, tostarp COP29 un Pasaules bioloģiskās daudzveidības forumā.

Beatris Ivanova ir Pensoft Publishers jaunākā speciāliste zinātnes komunikācijā. Viņai ir pieredze uzņēmējdarbībā un ģeogrāfijā, un pašlaik viņa turpina studijas biotehnoloģijā Sofijas Universitātē. Pensoft viņa piedalās tādos Horizon ES finansētos projektos kā CO-OP4CBD, kas koncentrējas uz bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām, uzsverot politikas pārveidi un zinātnes un politikas saskarnes uzlabošanu.